Jūnijs jau virzās uz otru pusi. Tuvojas vasaras saulgrieži. Pļavās un mežos viss zied, un čakli strādā bites.
Kā jau esam akcentējuši, muzejā top ekspozīcija "Latvijas lauksaimniecības vēsturiskās dzīvnieku šķirnes", starp kurām ir arī bites - Latvijas vietējās pasugas bites.
Zemkopības ministrijā (ZM) pērnā gada nogalē izsludināts pētījums, kura mērķis ir iegūt datus par Eiropas tumšās medus bites vietējās populācijas ģenētisko materiālu Latvijas dabā un bišu dravās, kas sniegs priekšstatu par bišu ģenētisko materiālu Latvijā un dos iespēju papildināt Eiropas tumšās (Latvijas vietējās) bites ģenētisko resursus un tos saglabāt.
Projekta galvenie akcenti:
- sadarbībā ar Latvijas biškopjiem, turpināt ievākt bioloģisko materiālu paraugus no dažādām saimēm, kas pēc ārējām morfoloģiskajām pazīmēm varētu būt Eiropas tumšā medus bite;
- veikt ievākto paraugu bišu spārnu morfoloģisko analīzi, un pasugai atbilstošām bitēm – DNS analīzi;
- dravās vērtēt iegūtā materiāla atbilstību Latvijas vietējās bites populācijas kvantitatīvajām (ziemotspēja, barības patēriņš, attīstība sezonas laikā) un kvalitatīvajām (slimību izturība, ārējais izskats u.c.) prasībām;
- sadarboties ar biškopības nozares organizācijām Latvijā, un ar organizācijām bišu ģenētisko resursu saglabāšanā.
Pētnieki saka, ka Eiropas tumšā medus bite Latvijā ir uz izzušanas sliekšņa. 1930. gados Latvijas vietējās medus bites ģenētiskā informācija tikusi piesārņota ar citām ievestām bišu pasugām – Itālijas, Kaukāzu kalnu pelēkajām medus bitēm. Arī šodien bitenieki labprāt izvēlas dienvidnieces, vietējo audzē retais.
Mežonīga, tumšā krāsā, ar tendenci spietot, bet izturīga pret bargu ziemu – tāds ir vietējās bišu rases īss apraksts.