Jēkaba = Maizes = Saimnieka diena
25. jūlijā muzejā būs pasākums, kas veltīts Maizes, Saimnieka jeb Jēkabdienai.
"Iz melnās zemes paceļas vesela krāsu un smaržu pasaule, zāles un puķes, barība cilvēkiem un kustoņiem, materiāls cilvēka darbam" - tā 1923. gadā ir sacījis Kārlis Ulmanis.
Šo vārdu patiesumu varam rast arī latviešu ticējumos un latviešu dzīves ritmā.
Jēkaba diena, kas ir 25. jūlijā, latviešu kalendārā iezīmē būtisku laika posmu miju – tas ir pārejas punkts dabas ritumā – noslēgusies siena pļauja, tiek sagaidīts labības kulšanas periods.
Senie latvieši bija cieši saistīti ar dabas ritmiem. Jēkabu viņi uzsvēra kā labības un ražas patronu. Jēkaba diena ir arī Maizes diena un tiek dēvēta par Saimnieka dienu. Šajā dienā čaklākie saimnieki varēja lepni celt galdā pirmo pašu cepto maizes klaipu no jaunās ražas. Šis process no sēklas iesēšanas līdz maizes klaipa nonākšanai uz galda ietver milzīgu darbu, pateicību un paļaušanos uz dabas ritumu.
Jānīts nāca ar ziediem,
Pēterīts ar lapām,
Jēkabiņš maizes vīrs,
Tas atnesa tīru maizi.
(L.t.dz.)
Akcentējot šo, esam iecerējuši muzejā rīkot Maizes dienu sadarbībā ar dobelnieku Aigaru Opihtinu, kura darba mūžs ir saistīts ar maizes cepšanu un tāpēc viņš tiek dēvēts par Maizes tēvu. Šajā dienā Aigars Opihtins vadīs bezmaksas maizes cepšanas meistarklasi, sākums plkst. 13.00.
Par latviešiem varam sacīt, ka esam zemkopju tauta. Maizes cepšanas māka ir nodota no paaudzes paaudzē kā dzīvības uzturēšanai vitāli nepieciešams rituāls.
Mūsdienās dzīves ritums ir citādāks. Jēkaba diena ir kā atgādinājums par dabas ritējuma nemainīgo nozīmi. Ja vairs nesacenšamies labības ražīgumā, graudu kulšanā, tomēr nereti dzirdam, ka saimnieces mājās cep maizi, kas ir kā atgādinājums par senču mantojumu. Tās ir vērtības, kas veidojušas mūsu tautu, katru dzimtu.
Jēkaba dienā cepa maizi, kas vienlaikus bija arī kulinārs rituāls. Pirmais klaips tika ziedots tīrumam kā pateicība zemei par devumu.
Pie galda pulcējās saime. Tur valdīja īpaša cieņa pret jaunās ražas veltēm. Tika vārīta jaunās ražas rudzu biezputra vai arī zupa no jaunajiem kartupeļiem, kāļiem, galdā cēla svaigus ābolus. Interesanti, ka ticējums vēsta – baudot šo maltīti, saime nedrīkstēja runāt, lai maģiskais spēks netiktu izklīdināts.
Kamēr maizīte rūgst vai arī "iziet gatavības procesu cepeškrāsnī", pasākuma dalībnieki varēs kavēt laiku pagalma aktivitātēs – spēlēt "desas", čāpot ar ķekatām vai pārvietoties ar "dārza slēpēm" un citās, vien jāatceras, ka pēc tam maltīti jābauda klusējot, jo mūsu senči ticēja, ka maģisko spēku nedrīkst izkliedēt.
Tiksimies Maizes = Saimnieka = Jēkabdienā = 25. jūlijā!
Dalība pasākumā – ar muzeja ieejas biļeti.
