Pāriet uz lapas saturu
Pikšas Pikšas Pikšas Pikšas
Izvēlne
Atpakaļ
  • Par muzeju
    • Biļešu cenas
    • Nosaukuma izcelsme
    • Publikācijas un pārskati
      • Gada publiskie pārskati
      • Grafiskā identitāte
    • Trauksmes celšana
    • Projekti
    • Vakances
  • Ekspozīcijas un izstādes
    • Bērze – K. Ulmaņa dzimtā puse
    • Kārlis Ulmanis 1877-1942
    • Manteļskurstenis
    • Saimnieka istaba 1877. gadā
    • Saimnieka istaba 1940. gadā
    • Cūku būšana
    • Latvijas Mazpulki
    • Rakstāmpults
  • Piedāvājums
    • Pasākumi skolēniem
    • Muzeja gids
    • Ar velosipēdu
    • Funkciju pakalpojumi
    • Latvijas Lauksaimniecības muzejs
  • Aktualitātes
    • Notikumu kalendārs
    • Jaunumi
    • Galerijas
    • Sabiedrības līdzdalība
  • Kontakti
  • Par muzeju Apraksts par muzeja aizsākumu, tā statusu un misiju.
    • Biļešu cenas Ieejas biļetes iespējams iegādāties uz vietas muzeja kasē.
    • Nosaukuma izcelsme Šai vietai nosaukums ir dots jau tālā senatnē.
    • Publikācijas un pārskati Publikācijas un pārskati par Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja "Pikšas" darbības jomu.
      • Gada publiskie pārskati Reizi gadā tiek sagatavots publiskais pārskats par muzeja darbības rezultātiem iepriekšējā kalendārajā gadā
      • Grafiskā identitāte Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja "Pikšas" grafiskā identitāte
    • Trauksmes celšana Trauksmes celšanas likums nosaka ikvienam tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu.
    • Projekti Aktuālie un jau pabeigtie projekti.
    • Vakances Informācija par aktuālajām vakancēm un amatu konkursiem muzejā.
  • Ekspozīcijas un izstādes Muzejā aktuālās ekspozīcijas un izstādes.
    • Bērze – K. Ulmaņa dzimtā puse Ekspozīcija ir gan kā paplašināta informācija ekspozīcijai "Kārlis Ulmanis 1877-1942", gan kā pastāvīga ekspozīcija par Bērzes pagastu jeb kā to sauca agrāk Bērzmuižu
    • Kārlis Ulmanis 1877-1942 Apmeklētājiem pieejama līdz šim apjomīgākā pretrunīgajam politiķim veltītā ekspozīcija
    • Manteļskurstenis Manteļskurstenis muzejā “Pikšas”, 2019. gads
    • Saimnieka istaba 1877. gadā Ekspozīcija ar konkrētā laikmeta oriģināliem priekšmetiem uzbur noskaņu un rada priekšstatu par sadzīvi un interjeru ap 1877. gadu
    • Saimnieka istaba 1940. gadā Ekspozīcija ar konkrētā laikmeta oriģināliem uzbur noskaņu un rada priekšstatu par sadzīvi un interjeru ap 1930./1940. gadiem
    • Cūku būšana Izstādē ir iespējams lasīt un pētīt Ulmaņlaiku latviešu valodā par cūkkopību un bekonu
    • Latvijas Mazpulki Šodien Latvijas Mazpulks apvieno vairāk nekā divus tūkstošus dalībnieku
    • Rakstāmpults Rakstāmpults ar noslēpumu, kas tika izgatavota aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados speciāli Kārlim Ulmanim
  • Piedāvājums Aktuālie muzeja piedāvājumi
    • Pasākumi skolēniem Muzejā "Pikšas" piedāvājam muzejpedagoģiskās nodarbības
    • Muzeja gids Muzeja gids digitālā audiofailu formātā aizvedīs jūs aizraujošos stāstos pa Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” vēstures līkločiem
    • Ar velosipēdu Lielisks veids kā iepazīt Zemgales daudzveidīgās ainas, kultūrvēsturisko mantojumu un gūt pozitīvas emocijas ir doties izbraucienā ar velosipēdu pa kādu no velomaršrutiem, kas pārsteigs ikvienu.
    • Funkciju pakalpojumi Ar lauksaimniecības nozari saistītā muzeja funkciju pakalpojumi sniedz iespēju interesentiem apskatīt izstādes un ekspozīcijas, kas iepazīstina sabiedrību ar lauksaimniecības nozares attīstības vēsturi un popularizē materiālās un nemateriālās liecības par saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām.
    • Latvijas Lauksaimniecības muzejs Muzeja krājums sniedz plašu informāciju ar lauksaimniecības nozaru attīstību, saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19 gadsimta beigām līdz mūsdienām. Te var atrast praktiski visu, kam sakars ar zemi, saimniekošanu un lauku sētu.
  • Aktualitātes Ziņas par iestādes aktualitātēm.
    • Notikumu kalendārs Iestādes plānotie aktuālie notikumi un pasākumi.
    • Jaunumi Aktuāla informācija, paziņojumi medijiem un nozares aktualitātes.
    • Galerijas Muzeja notikumu fotogrāfijas un video galerijas.
    • Sabiedrības līdzdalība Iespēja iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām iesaistīties politikas veidošanas procesā un regulējumu izstrādē.
  • Kontakti
Aizvērt
Meklēt
Piekļūstamība

Piekļūstams saturs

Viegli lasīt

Fonta izmērs

Kontrasts

Vizuālie rīki

Citi uzstādījumi
Aizvērt iestatījumus
Aizvērt
Brīvās Latvijas karogs muzejā
Brīvās Latvijas karogs muzejā

Klusi rokas uzliekot brīvās Latvijas karogam

Kādā no Latvijas dzimšanas dienām muzejā ‘’Pikšas’’ goda vietā tika celts kādas dobelnieku ģimenes mājas bēniņos atrastais karogs. Kārtojot dzimtas mājas bēniņus, saime to atrada paslēptu zāģu skaidās, kur tas bija nogulējis visus okupācijas gadus. Karogu pabojājis laika zobs. Tomēr tā vēstījums ir spēcīgs un arī paaudzes saistošs, it kā sakot, ka cauri gadsimtiem karogs mūs vienojis gan dvēseļu puteņos, gan Straumēnu viensētas klusumā, gan uzvelkot četrus baltus kreklus, gan atbalstot Lāčplēsi cīņā ar Melno bruņinieku, gan ieklausoties Tālavas taurētāja vēstījumā, gan ‘’klusi rokas uzliekot brīvās Latvijas karogam’’.

 

1918. gada 20. novembrī preses izdevumos tika rakstīts, ka

“Ar latvju tautas karogiem vakar bij pušķoti daudzi latviešu iestāžu un privāti nami, godinot pilsētā izziņoto brīvās Latvijas demokrātiskās republikas nodibināšanos un Pagaidu Valdības sastādīšanos. Publikā dziļa sajūsma. Tautas karogu vispār ir vēl maz, jo ļoti grūti dabūjama priekš viņiem vajadzīgā drēbe, kuru jau vakar veikalos stipri izpirka.”

Latvijas valsts karoga vēsture ir saistāma ar 13. gadsimtu. Stāsts par to pierakstīts 1280. gadā Atskaņu hronikā, kur minēts:

Kā zemes sargi uz Rīgu steidza
Vēl Cēsu kopa, kā man teica.
Kad kara ziņu dzirdēja,
Viens brālis simtu vīru atveda.
Tie nāca braši, diženi;
Šīs kopas karogs sarkans bij,
Turklāt ar baltu svītru tas,
Pēc cēsinieku parašas.

Tā krāsas latviešus vienojušas  Pirmās atmodas laikā, pulcējot Tērbatā studentus no Latvijas, vēlāk arī Pirmajos latviešu dziedāšanas svētkos 1873. gadā, vienojot latviešu strēlniekus Ziemassvētku kaujā 1916. gadā, klusi un slepus nesot savu misiju okupācijas laikā un atkal atgūstot  savu misiju Trešās atmodas laikā.

 

Mūsdienās esam raduši karogu iegādāt veikalā daudz neprātojot, kā tas tapis. Ilgu laiku liela loma karoga tapšanā bija šujmašīnai un kāda prasmēm ar to rīkoties. Okupācijas gados ik palaikam kāds drosminieks un Latvijas patriots pamanījās karogu uzvilkt kādā augstā vietā, kur tas tika pamanīts, un radīja trauksmi kārtības uzraudzītājiem, tautas runas tā nododot vēsti plašākai sabiedrībai. Arī tad karogu klusībā sašuva kādās mājās.

Atceres pasākumi
Publicēts: 17.11.2022.

Dalīties ar šīs lapas saturu!

Izvēlies sociālo tīklu, kurā Tu vēlies dalīties ar šīs lapas saturu.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads