Šodien (25. martā), pieminot komunistiskā genocīda upurus, domās klīstot katrs pa savas dzimtas vēstures takām, ieejam arī tajās vietās, kur dzīvoja mūsu senču DARBS, MAIZE, MĪLESTĪBA. Tie ir vārdi, kas svešai varai nav saprotami, tos vajadzēja sagraut, iznīcināt un izsijāt Sibīrijas sniegos.
Gluži kā Fēnikss daudzas dzimtas ir spējušas iznest šos vārdus cauri ciešanām un sniegiem, lai atgrieztos dzimtajā vietā un dzīvotu šo vārdu- DARBS, MAIZE, MĪLESTĪBA radītajā maģijā.
1941. gada 14. jūnija rīts. Elīze ar bērniem - Maigu un Gunāru - ir izdzīta no “Pikšām” un mīt “Ezerkleišās”. No tām mājām sākās viņu ceļš prom no Latvijas. Elīze un Maiga dzimtenē vairs neatgriezās. Gunārs atgriezās ar misiju - atjaunot dzimtās mājas, vietu, kur savas dzīves gaitas bija sācis arī Kārlis Ulmanis.