Zilā govs uz zaļas zāles un zem zilām debesīm, skatās uz priekšu
Foto no biedrības "Zilā govs" albuma

Zila, zila man gotiņa
Kā zilā cielaviņa,
Ne tā ēda purva sienu,
Ne dzer rāvas ūdentiņu.

(L.t.dz. pierakstīta Vidzeme, Kurzeme, Zemgale)

Pirms neilga laika akcentējām, ka Latvijā tiek domāts un strādāts, lai saglabātu vietējās vēsturiskās lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes. Kopumā tās ir astoņas – trīs no tām zirgu – Latgales rikšotāju, Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgs, Latvijas ardeņa šķirnes zirgs.

Vēl ir Latvijas Tumšgalves aita, Latvijas Baltā cūka, Latvijas vietēja kaza, Latvijas Brūnā govs, Latvijas Zilā govs, kā arī Latvijas vietējās pasugas bites. Ja runājam par Latvijas vēsturiskajām dzīvnieku šķirnēm, jāpiemin arī Latvijas dzinējsuns.

Muzejā top ekspozīcija par šo tematu "Latvijas vēsturiskās lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes".

Viena no savdabīgākajām vēsturiskajām šķirnēm ir Latvijas Zilā (LZ) govs. Tās izcelsme nav zinātniski pētīta, bet zilas krāsas govs jau izsenis ir minēta gan folklorā, gan daiļliteratūrā.

Latvijas zilās šķirnes tīršķirnes bullis Lurichs LZ1, kas ierakstīts ciltsgrāmatā 1924. gada 15. februārī ar ciltsmarku LZ, ir cēlies Vidzemē un izmantots Vestienas lopkopības pārraudzības biedrības Zilo buļļu stacijā. 

No 1920. gadam līdz 1939. gada 1. aprīlim ciltsgrāmatās ir uzņemts šāds govslopu LZ skaits – kopumā 13 (pieci buļļi, astoņas govis), salīdzinājumam - tajā pašā laikā Latvijas Brūnā (LB) šķirnes – 19015 (5476 buļļi, 13539 govis).

Savulaik vietējo šķirņu izpētei pirmais pievērsās ievērojamais Latvijas lopkopības speciālists Paulis Lejiņš. Viņa darbība šajā jomā saistāma ar mūspusi. 1910. gadā netālajā Lustes muižā viņš uzņēmās mācību un izmēģinājumu saimniecības vadītāja pienākumus. Tad par vienu no galvenajiem uzdevumiem viņš uzskatīja "no veselīgiem un ražīgiem, pie vietējiem apstākļiem pieradušiem kustoņiem caur pareizu izlasi, ēdināšanu un kopšanu, izaudzināt veselīgas un ražīgas govis, kas dod ne tik vien kā daudz, bet arī treknu pienu... pieturoties pie daudziem jau pieņemtā principa – ar ārzemju sugām nekrustot, drīz arī tiksim pasi pie savas "sugas", kuru tad, kad būs mūsu pasu vajadzības labu govju ziņā apmierinātas, varēsim arī piedāvāt uz ārieni".

Latvijas zilās govju šķirnes atjaunošana uzsākta 20. gadsimta 90. gadu vidū.

Interesanti:

Latvijas teātros ir atgriezusies luga "Zilā". Tas ir viens no populārākajiem un visvairāk izrādītajiem Gunāra Priedes darbiem 70. gados sarakstītā G. Priedes luga skar tēmu par cilvēka identitātes apzināšanos, piederības sajūtu un savu sakņu meklēšanu.

 

Luga "Zilā" 1972. gadā tika iespiesta žurnālā "Karogs", tomēr tās iestudēšana Latvijā tika novilcināta. Vispirms šo drāmu izrādīja Igaunijā, un iestudējumu Latvijā tā piedzīvoja tikai 1976. gadā.

 

Viens no impulsiem lugas sacerēšanai bija rakstnieka personisks iespaids. 1971. gada pavasarī izbraukumā uz Kurzemes ziemeļiem pie lībiešu tautas nama Mazirbē G. Priede ieraudzīja zilu govi, kas atsauca atmiņā sen piemirstus bērnības iespaidus.

Izmantotie ziņu avoti: Lauku atbalsta dienests, Nacionālā enciklopēdija, Latvijas Zilo lopu audzētāju asociācija Latvijas Zinātņu vēstures asociācija, grāmata "Latvijas zeme, zemnieki un viņu darbs (1940. gads)"

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Ekspozīcija